|
|
Liepāja savu viesi nelaidīs prom nepaēdušu. Un, lai nebūtu jālauza galva, pētot ēdienkartes līkločus, viņam tagad ir sagādāta iespēja visās pilsētas ēstuvēs izvēlēties Liepājas menciņus. Tas arī ir noteikti jādara, jo ārpus Liepājas tāda nedabūt! Menciņi kārdina ar karstu podiņu, kurā kartupeļi, kūpināta menca, sīpoli – viss pagatavots pēc senas Dienvidkurzemes receptes.
Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju – lībiešu un kuršu – uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13.gadsimtā. Arī vēlāk, piemēram, Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca.
Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas.
Kaltēta menca lielos daudzumos tika ņemta līdzi uz kuģiem, kas devās apgūt Kurzemes hercogistes kolonijas – Gambiju Ziemeļāfrikā, Tobago un Trinidadu Karību jūrā.
Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no tādām slimībām kā reimatisms un podagra. Tas – pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai.
|
