Maršrutam raksturīga ainaviska vide un nostāsti. Teikām apvītajā Embūtes senlejā iekārtota ekotūrisma taka ar kāpnēm, tiltiņiem un skatu vietām. Priekulei savi ticējumi un nostāsti par Zviedru vārtu sargzaldātiem un Ikara lidojumu ar paša izgatavotiem spārniem. Aizvīķu parkā dabas veidojumi harmoniski sadzīvo ar cilvēka radītiem tēliem.
Aktīvākie mazie ceļotāji aicināti izmēģināt spēkus atpūtas takā „Ziemeļi” vai doties izjādē ar zirgu, bet tie, kas paši vēlas iemēģināt roku kādā amatā aicināti uz Bārtas muzeju vai keramikas darbnīcu „Virzas”.

Priekules Tūrisma informācijas punkts
Saules iela 1, Priekule
+371 29472063, daiga.egle@priekulesnovads.lv

Gaviezes muiža celta 19. gs. vēlā klasicisma stilā. Pēdējos gados ēkā atrodas skola, bet bijušajā muižas stallī izveidots kultūras nams. Muižas parks ir 3,6 hetāru plašs ar 16 svešzemju koku un krūmu sugām.

Vārtājas senleja ir viena no iespaidīgākām Latvijas senlejām, kuru karojot šķērsojuši vācieši, zviedri un krievi. Vārtājas senleja robežojas ar Vārtājas pilskalnu, kas ir viens no senākajiem un lielākajiem kuršu nocietinājumiem Kurzemē.

Virgas muižas komplekss

Priekules muižas komplekss
15.gadsimtā Priekuli pārvaldīja baroni Korfi. Šajā laikā būvēta muižas pils un pils nocietinājumi, lai atgaiņātos no sirotājiem. Priekules muižas vārti atradās ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā, jo tiem cauri vedis septiņu lielceļu krustpunkts un to sargi jau tajā laikā saprata, ka no caurbraucējiem var pelnīt labu naudu. Caurbraucamie Zviedru vārti uzbūvēti 1688.gadā; tos rotā Gotlandes smilšakmenī kalts baronu Korfu dzimtas ģerbonis, sudraba lode un maskerons vārtu centrālajā fasādes daļā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētajās nišās stāvēja pa draudīga izskata akmens sargzaldātam. Pirms II Pasaules kara esot bijis ticējums – ja vārtu sargzaldātiem nobučos nabiņu, tad šis cilvēks turpmākajā laikā piedzīvošot laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējo meistaru darināti koka zaldātiņi, un ticējums par nabiņas bučošanu arī joprojām ir spēkā…

Priekules muižas pils celta 15.gadsimtā, bet 19.gadsimta otrajā pusē tai notikusi plaša pārbūve, ko vadījis slavenais arhitekts Makss Pauls Berči - izbūvētas parādes kāpnes, otrā stāva zāles izeja – balkons un Pils skatu tornis. Šodien pilī darbojas Priekules vidusskola, ir restaurēti unikālie velvētie pils pagrabi, savukārt Pils skatu tornī 20. gs. beigās tika pacelts mūsu valsts karogs, kur tas plīvo joprojām.
+371 29472063

noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Ieejas vārtus Embūtes senlejā simbolizē stilizēts zobens un vairogs abās ceļa pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies, atrodas Ārijas un Induļa ozoli. Raiņa lugai „Indulis un Ārija” (1912.) aprit 100 gadi.

Tūrisma informācija Vaiņodē
+371 26168193, baibacima@inbox.lv  www.vainode.lv

Vēstures avotos pirmās ziņas par tagadējo Vaiņodes pagasta teritoriju saglabājušās no 13.gadsimta, kad minēts tur esošās Bātas muižas vārds.  Ar Liepājas - Romnu dzelzceļa līnijas atklāšanu 1871.gadā sākās jauns Vaiņodes attīstības posms. 1912.gadā sāka būvēt lidlauku; tur vēlāk tika izveidota Vācijas armijas gaisa kuģu jeb cepelīnu kara bāze. Var uzskatīt, ka Vaiņode bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem brīvvalsts laikā – pirmie dirižabļi un vieni no pirmajiem planieriem pacēlās tieši no Vaiņodes lidlauka. Vēlākos laikos Vaiņodes lidlauka Cepelīnu angāri tika pārvietoti uz Rīgu; tagad tajos atrodas Rīgas Centrāltirgus.

Parks stādīts 19.gadsimta beigās kā Aizvīķu muižas parks. Tā platība ir 36 ha. Parkā sastopamas dažādas eksotisko koku sugas, piemēram, šaurlapu kārija, korķa koks, riekstkoks.

Šī ir lieliska pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, jo dabas veidotās gleznainās meža ainavas te papildina cilvēka roku darināti pasaku un teiksmu tēli, kas vēsta par Aizvīķu vēsturi. Kokgriezums „Četriem mežsargiem” veltīts vairākām Aizvīķu mežsargu paaudzēm, kas ar lielu pašaizliedzību kopuši Kurzemes zaļo rotu – mežus; „Bunkurs” stāsta par ll Pasaules kara takām Aizvīķos un Kurzemes katlā; „Pēdakmens” ir pagānisma un kristietības laikmetu liecinieks; „Raganu peļķe” vēsta par raganu pareģošanas un to dedzināšanas rituālu viduslaikos, savukārt pie „Spoku kalna” un „Veļu takas” uzzināsiet par baronu laiku notikumiem. Lai bērnos un jauniešos rosinātu lielāku interesi par dabas norisēm, te iekārtota „Zaļā klase".

+371 29186717, henrijskeruzis@inbox.lv   www.mammadaba.lv

Parks ir izveidots bijušās Kalētu muižas parkā. Tas atrodas netālu no Kalētu pamatskolas.
Ģimenēm ar bērniem īpaši saistoša būs parkā izveidotās sēņu, dzīvnieku un ārstniecības augu takas, šķēršļu joslas, šūpoles, bērnu rotaļu laukumi u.c. atrakcijas.
Šī ir īstā vieta arī tiem, kam ceļot patīk ar velosipēdu, – Kalētu meža parka takas lieliski piemērotas riteņbraukšanai.

Parka fotogrāfijas skatiet šeit

+371 28646114, padome@kaleti.lv

Pamatekspozīcijā var iepazīt Bārtas tautas tērpa darināšanas un velkāšanas tradīcijas 19.-21.gadsimtā. Piedāvajumā arī izstādes un muzejpedagoģiskās programmas "Bārtas tautas tērps" un "Dzied Bārtas sievas" un Bārtas etnogrāfiskā ansambļa koncertprogrammas. Uz ekspozīcijā izvietotajām stellēm apmeklētājiem iespējams apgūt aušanas pamatprasmes, kā arī izmēģināt izšūt Bārtas krekla rakstus, darināt saktu pušķus. Pieejami gida pakalpojumi tūristu grupām un ekskursija pa Bārtas pagastu.