Dienvidkurzemes jūras piekraste
|
|
Liepāja – Bernāti – Jūrmalciems – Rucava – Pape – Nīca – Liepāja
|
Dienvidkurzemes jūrmalā saglabājusies zvejnieku ciematiem raksturīgā noskaņa. Ar zvejnieku sadzīves priekšmetiem un amata rīkiem var iepazīties Jūrmalciemā ekspozīcijā „Jūrmalnieku senatne”, bet tipisku piejūras ciematiņa zvejnieku – zemnieku sētu varat apskatīt Papē brīvdabas muzeja „Vītolnieki” apbūves kompleksā.
Etnogrāfiskajā mājā „Zvanītāji” Rucavas tradīciju klubs aicina iepazīt 19.gadsimta beigām raksturīgo iedzīvi, apskatīt Rucavas tautas tērpu, nogaršot īstu Rucavas maizi un piedalīties kādā no kultūrizglītojošajām programmām. Rucavā apskatāma arī seno mūzikas instrumentu privātkolekcija. Latvijas augstākajā kāpā – Pūsēnu kalnā – varēsiet izjust smilšu un vēja varenību. Dabas parkā „Pape" veiksmīgi iedzīvojušies savvaļas zirgi, tauri un sumbri. Tā ir arī viena no lielākajām un nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām visā Baltijā.
Bet, kur cilvēks pielicis roku, izveidoti skaisti dārzi, kurus ik gadus atzinīgi novērtē Latvijas daiļdārzu konkursos.
|
Bernāti
|
|
Nīcas tūrisma informācijas centrs
Bārtas iela 6, Nīca, +371 634 89501, +371 29458532, www.nica.lv |
|
Dabas parks „Bernāti”
Nīcas pagasts, Nīcas novads
Eiropā aizsargājamā Natura 2000 dabas teritorija. Dabas parka kopējā platība ir 2935 ha, 732 ha aizņem sauszeme, bet pārējo daļu – jūra. Jūras krasts ar smalkajām, baltajām smiltīm, kāpas un priežu mežs vilina apmeklētājus ziemā izbaudīt pastaigas pa piesnigušajām meža takām, traukties no kalna ar ragaviņām vai uz distanču slēpēm iepazīt mežaino kāpu takas un celiņus. Savukārt vasarā visi priecājas par plašo pludmali, kur nesteidzīgi baudīt sauļošanos un peldēšanos jūrā.
Zaļais stars„Zaļais stars” - robežzīme tālākajā Latvijas R sauszemes punktā Bernātos. Tā ir viena no četrām tēlnieka Viļņa Titāna granīta skulptūrām, kuru kompozīcijas pamatā ir Saules motīvs un kuras ir uzstādītas visos Latvijas tālākajos sauszemes punktos 1998.gadā par godu Latvijas valsts pastāvēšanas 80.gadadienai. Vienā no Bernātu kāpām uzstādīts piemineklis par godu Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vizītei. Viņš, būdams sajūsmā par apkārtējo ainavu, teicis: „Šeit jābūt kūrortam!”.
|
Jūrmalciems
|
|
Nīcas pagasts, Nīcas novads, www.nica.lv
|
Jūrmalciems ir sens zvejnieku ciemats Baltijas jūras krastā. Te ir savdabīga, senatnīgua vide, kur katra māja atrodas kāpu ielokā. Pirmā vieta, kur Jūrmalciema ciemiņi mēdz doties, ir jūra un mols, ko joprojām izmanto vietējie zvejnieki. Jūrā regulāri dodas vairākas zvejnieku brigādes. Kaut arī zvejnieku skaits, darbu apjomi un zivju daudzumi nav tādi kā pirms dažiem gadu desmitiem, jūlijā ik gadu tuvi un tāli ciemiņi pulcējas Zvejnieku svētkos.
Ekspozīcija „Jūrmalnieku senatne”
„Smaragda", Jūrmalciems, Nīcas pagasts, Nīcas novads
+371 26461735
Senlietu ekspozīcijā „Jūrmalnieku senatne" Jums būs iespēja iepazīt senos zvejnieku sadzīves priekšmetus un amata rīkus, kā arī uzzināt par to pielietojumu.
Pūsēnu kalns Jūrmalciemā – Latvijas augstākā piejūras kāpa (37 m v.j.l.). Sākot no Bernātiem dienvidu virzienā ir izvietojies augsto kāpu valnis, kas veidojies zviedru laikos 17.gs., kad plašu mežu masīvu izciršanas un ugunsgrēku rezultātā valdošo rietumu vēju virzienā sākās „ceļojošo” smilšu procesi, kas sevišķi bīstamus apmērus sasniedza laika posmā no 1785. līdz 1835.gadam. Ar smiltīm tika apbērtas gan lauksaimniecības zemes, gan vairākas zvejnieku sētas ar visām ēkām, tajā skaitā „Pūsēni”, no kā augstā kāpa ieguva savu nosaukumu. Lai apturētu postošo procesu, tika veikta vērienīga kāpu apmežošana. Augstajām kāpām ir interesanti nosaukumi – Ātrais kalns, Pāļu kalns, Mietraga kalns, Lāvas kalns, Pūsēnu kalns. Uzkāpjot Pūsēnu kalna virsotnē, paveras brīnišķīgs skats uz Baltijas jūru un piejūras priežu mežu. Pie auto stāvlaukuma ir ierīkota piknika vieta.
|
Rucava
|
|
Rucavas tūrisma informācijas centrs
"Buši", +371 29134903, www.rucava.lv
Etnogrāfiskā māja „Zvanītāji”
+371 26814051
|
|
Etnogrāfiskā māja „Zvanītāji" ir 19. gs. beigās celta koka ēka, kura joprojām saglabājusi savu pirmatnējo izskatu – masīvus griestu dziedus, lielu saimes istabu ar mūrīti un maizes krāsni, netapsētas sienas un dabīgu, nekrāsotu koka grīdu. Ķēķī joprojām apskatāms manteļskurstenis. 2000. gadā māja tika pārveidota par muzeju ar 19. gs. beigām raksturīgu iedzīvi – stellēm, saimes galdu, gultām, skapi, šūpuli, dažādiem saimniecībā izmantotiem priekšmetiem un rīkiem; ekspozīcijā apskatāmi Rucavas tautastērpi, cimdi, zeķes un citi meistaru darinājumi.
Vasaras sezonā etnogrāfiskā māja „Zvanītāji" ir atvērta katram interesentam. Šobrīd „Zvanītājos" aktīvi darbojas Rucavas tradīciju klubs. Tūristu grupām tiek piedāvātas kultūrizglītojošas programmas „Vakarēšana" vai „Rucavas goda mielasts", kurās laiks paiet dziedot, dancojot un muzicējot kopā ar Rucavas teicējām, dziedātājiem un muzikantu Pūķu Jāni, kā arī nobaudot kādu no tradicionālajiem rucavnieku ēdieniem – īstu rupjmaizi, balto sviestu ar kartupeļiem, riezi, kartupeļu kukulīšus vai sklandraušus, ko šeit sauc arī par žogaraušiem.
|
|
|
|
|
Leju Svētavots
Rucavas pagasts, Rucavas novads
Sventājas senlejas nogāzēs vairākās vietās avotu veidā izzplūst pazemes ūdeņi. Lielākais notiem ir Svētavots, kas atrodas netālu no bijušās Rucavas mauižas. Kuplais krūmu puduris, kas ieskauj avotu neapaugušajā nogāzē, redzams jau no tālienes - šeit aug Latvijas lielākā un kuplākā ieva (2,1 m apkārtmērs ar vainaga projekciju 17 x 16 m).
|
|
|
Rucavas luterāņu baznīca
+371 26073978
|
Celta no 1872. līdz 1874.gadam. Baznīcai raksturīgs latvisks interjers, tajā joprojām saglabājušies interesanti mākslas priekšmeti – altārglezna „Kristus ar Svēto vakarēdienu” no 19.gadsimta 3.ceturkšņa un divas I.Zeberiņa gleznas „Jēzus pie krusta” un „Jēzus svētī bērnus”. Baznīcā iebūvētas Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša visapjomīgākais un skaistākais darbs – 1936.gadā izgatavotās ērģeles. Tās ir pirmās Latvijā, kas, izmantojot J.Madernieka ornamentu paraugus, izgatavotas latviskā gaumē. Ērģeles ir valsts nozīmes piemineklis. Rucavas baznīca lepojas ar seniem kroņlukturiem, altāra svečturiem, kristāmtrauku, un citiem dievnama piederumiem. Kopš 1999.gada baznīca iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.
No 1.jūnija līdz 31.augustam baznīca atvērta apmeklētājiem katru dienu no 11:00 līdz 16:00.
Muižas kalns
Rucavas pagasts, Rucavas novads
Pie robežupes Sventājas Rucavā atrodas, tā sauktais, Muižas kalns. 16-18. gs. šeit atradās Kurzemes Hercogu muiža, šobrīd tā vietā tikai piemiņas zīme, kalnā sastādīts dendroloģiskais dārzs, kam šeit Rucavas maigajā klimatā ir labvēlīgi augšanas apstākļi un no kalna paveras skaists skats uz mūsu kaimiņvalsti – Lietuvu.
Pūķu Jāņa mūzikas instrumentu kolekcija
+371 25986240
Kolekciju var apskatīt pašā Rucavas centrā, telpās, kur padomju laikos atradusies maizes ceptuve un strādājusi viņa māte. Kolekcionārs lēš, ka viņa kolekcijā ir ap 90 mūzikas instrumentu, kurus var spēlēt un kurus izmantoja 20.gadsimtā. Par vērtīgāko eksponātu viņš uzskata latviešu ermoņiku „Ieviņa”, kas kādreiz ražots Rīgā. Vairāk par simts gadiem esot krievu akordeonam no cara laikiem. Muzeja telpā pa vidu mūzikas instrumentiem varēsiet iepazīties ar visdažādākā rakstura koncertafišām, mūzikas festivālu programmām un plakātiem. Tā vien liekas, ka kolekcijas īpašnieks piedalījies teju vai visos tautas mūzikas, etnogrāfisko ansambļu un kopu sarīkojumos, kas agrāk un tagad notikuši Latvijā. Jānis Pūķis prot spēlēt gandrīz uz visiem viņa kolekcijā esošiem instrumentiem. Viņa muzejā skan dziesmas un iet vaļā danči.
|
Kalnišķi
|
|
|
Savvaļas zirgu, tauru un sumbru ganības Dabas parkā "Pape"
+371 29489775, www.pdf-pape.lv
1999.gadā Pasaules dabas fonds (WWF) pie Papes ezera ieveda 18 savvaļas zirgus. Tā bija pirmā vieta Latvijā, kur pirmo reizi šos savvaļas dzīvniekus palaida ganīties. Jau vairākus gadsimtus savvaļas zirgi un tauri kopā ar dabiskajām pļavām ir tikpat kā izzuduši no Eiropas dabas. Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīkveida ainavas pastāvēšanu. Mūsdienās vairākums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un zālājos, kuros sumbri, savvaļas zirgi un govis vairs nav sastopami. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā mikroorganismu, augu un dzīvnieku sugu sastāvs ir nabadzīgs un vienveidīgs. Cilvēka lauksaimnieciskā darbība nodrošina tikai ainavas atklātumu, bet ne dabas daudzveidību tajā. Savvaļas zirgi pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, rada dažādu augstumu veģetāciju, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā tiek veicināta dzīvesvietas veidošanās arī citām pļavu sugām. 2004.gadā savvaļas zirgiem pievienojās tauru govis un sumbri.
Ekskursijas pie savvaļas zirgiem un tauriem notiek gida pavadībā, tālr. 29489775.
Ieejas maksa pieaugušajiem / Ls 1,60, bērniem / Ls 0,80, grupām - atlaides.
|
Pape
|
 |
Pape un dabas parks „Pape”
+371 29134903, www.pdf-pape.lv
|
Pēc Pirmā pasaules kara Pape bija viens no lielākajiem zvejniekciemiem Kurzemē. Vietējo iedzīvotāju galvenais iztikas avots paaudžu paaudzēs ir bijusi zvejniecība. Papē joprojām ir saglabājusies aptuveni puse no kādreizējām sētām, daudzas no tām ir kultūrvēsturiski tautas celtniecības un arhitektūras pieminekļi. Zvejniekciema ēku celtniecībā izmantoti dabas materiāli – koks, niedres, salmi un laukakmeņi. Lielākajai daļai seno ēku ir niedru klājuma jumti. Dabas parks „Pape" izveidots 2003. gadā ar mērķi aizsargāt Nidas purva, Papes ezera un Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību, kā arī aizsargāt caurceļojošos un ligzdojošos putnus, jo Pape ir viena no nozīmīgākajām un lielākajām putnu migrācijas vietām Baltijā.
Dabas parks aizņem 51 777 ha. Parka teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas: Baltijas jūras piekratse ar kāpām, Papes ezers, Nidas augstais purvs, šajās vietās aug aizsargājami augi. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā (Baltās - Baltijas jūras putnu ceļš). Rudeņos šeit darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas satcija Latvijā, kur ornitologi uzskaita un grdzeno gājputnus. Ezera pretējā pusē ganās savvaļas zirgi un tauri, kuri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas.
Parka teritorijā ir izveidotas 2 dabas takas, pa kurām ejot vai braucot ar velosipēdu, ir iespējams aplūkot interesantākos dabas parka apskates objektus.
Uzmanību! Īpaši sarežģīts posms ar sliktu ceļu ir ezera ZR daļā, tas nav piemērots bērniem un velosipēdiem ar šaurām riepām! Pavasarī un lietainā laikā atsevišķi takas posmi ir applūduši.
Putnu novērošanas tornis
Uzcelts 1996. gadā. Papes ezers ir starptautiski nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, gājputnu atpūtas un barošanās vieta. Rudeņos un pavasaros gar Papes ezeru un jūras piekrasti migrē simtiem tūkstošu putnu, šo teritoriju šķērso Baltās un Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš. Papes ezera apkārtnē novērota 271 putnu suga.
Ornitoloģiskā stacija
+371 634 00341
Kopš 1966.g. Papes ciema vidus daļā darbojas putnu novēošanas stacija, kur tiek gredzenoti un uzskaitīti migrējošie putni. Gandrīz 40 sezonu laikā noķerti aptuveni miljons putnu no vairāk kā 130 putnu sugām, tomēr nepietiekošā darba spēka dēļ apgredzenoti tiek tikai aptuveni 70 %. Līdz šim laikam saņemtas vairāk kā 3000 ziņu par Papē gredzenoto putnu atradumiem no vairāk kā 31 valsts. Savukārt, stacionārā noķerti vairāk kā 2000 citur gredzenoto putnu. Vienlaicīgi ar migrējošo putnu ķeršanu un gredzenošanu Papes ornitoloģiskajā stacionārā veikti arī citi pasākumi migrācijas īpatnību noskaidrošanai: dienā migrējošo putnu vizuālās uzskaites, nakts migrantu novērojumi (balsu uzskaites, novērojumi ar teleskopu uz Mēness diska), kā arī 90-tos gados uzsāktas migrējošo pūču vizuālās nakts uzskaites starmetēja gaismā (unikāla metode, kāda līdz šim Eiropā izmantota tikai Papes stacionārā). Pateicoties putnu masveida ķeršanai Papē, Latvijas ornitofauna papildinājusies ar daudzām jaunām sugām, piemēram, Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta), Pallasa ķauķis (Locustella certhiola), Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus), Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus), Meža stērste (Emberiza rustica), Mazā stērste (Emberiza pusilla) un vēl daudz citām.
Jāatzīmē arī Papē noķertie sikspārņi, kuru skaits bija sevišķi liels 1985.g. rudenī - 684 īpatņi, tai skaitā arī dažas ļoti retas sugas.
Interesentiem iepriekš piesakoties no augusta vidus līdz oktobra beigām, iespēkams staciju apmeklēt un iepazīties ar ornitologu darbu. Ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā.
Papes bāka
Celta 1890. gadā, sākumā patālu no jūras, bet jūrai pienākot tuvāk, šobrīd Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai. Bākugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 km attālumā. Bākas augstums ir 21 m virs jūras ūdens līmeņa.
Brīvdabas muzejs „Vītolnieki”
Papes Ķoņu ciems
+371 29262283, www.rucava.lv
Brīvdabas muzeja „Vītolnieki" apbūves kompleksu veido tradicionāli tipiska piejūras ciematiņa zvejnieku – zemnieku sēta.
Vecu koku ieskauta stāv sirmā dzīvojamā māja ar niedru jumtu, kas jumta korē nostiprināts ar tā saucamajām „tupelēm" un rotāts ar „stāgu gaiļiem". Mājai ir stiklota veranda un izrakstīta durvju aploda. Istabā var apskatīt senas koka mēbeles un sadzīves lietas. Blakus mājai atrodas klēts, lauku virtuve, pirtiņa, smēde un bijusī cūku kūtiņa, kur ierīkota ekspozīcija ar dažādiem zvejas rīkiem. Muzejā apskatāma arī vairāk kā 1000 gadus veca ozolkoka laiva – vienkocis. Tā tikusi izmantota braukšanai ezerā.
|
Dunika
|
|
Dunikas purva taka un dabas liegums
Dunikas pagasts, Rucavas novads, +371 26335266
|
|
Šo 6 km garo pastaigu taku veido koka laipu klājums, kas stiepjas pāri Tīrspurvam līdz gandrīz pusotru gadsimtu vecajai Luknas skābaržu audzei. Šī ir vienīgā skābaržu tīraudze Latvijā. Te koki savus zarus izslējuši kārtīgas sešstāvu mājas augstumā. Gan Tīrspurvs, gan Luknas skābaržu audze atrodas Dunikas Dabas liegumā, un te varēsiet izbaudīt gan neparasto klusumu, kas allaž valda purvā, gan arī neikdienišķo, pirmatnējo ainavu – purvu ar akačiem, ezeriņiem un saliņām.
|
Nida
 |
Rucavas pagasts, Rucavas novads |
| Nidā atrodas Latvijai neraksturīga oļaina pludmale, teritorija iekļauta ģeoloģiskā lieguma teritorijā. Liegums 32 ha, oļainais krasta valnis 25-30 m plats, 0,5 m augsts dabisks krāvums, radies atkāpjoties Litorīnas jūrai. |
Nīca
|
|
Nīcas tautastērps
|
Nīcas novads aizņem tikai nelielu teritoriju, bet tautastērps šeit ir tik spilgts un raksturīgs, ka tas parasti tiek izdalīts kā atsevišķa novada tautastērps. Tautastērpam ir īpatnējs, no citiem novadiem atšķirīgs raksturs un kopīgas iezīmes vienīgi būtu saskatāmas ar Bārtas un Rucavas tautastērpiem, kuri tāpat ir izplatīti ļoti nelielās teritorijās, bet ir atzīmējami savas savdabības pēc.
Nīcenieces, saposušās savos tautastērpos, ir lepnas un košas. Tās nepaliks nepamanītas…
|
|
|
Nīcas skaistie dārzi
Nīcas pagasts, Nīcas novads, +371 634 89501, +371 29458532, www.nica.lv
|
|
Nīcas pagastā ir ļoti daudz skaisti iekoptu sētu. Arī jums ir iespēja iepazīt šo skaisto puķu un zaļo augu valstību gida pavadībā no 1.maija līdz 1.oktobrim.
|
|
|
Nīcas luterāņu baznīca
+371 634 69789, +371 634 69292 (10:00 - 18:00),
apmeklējumu pieteikt iepriekš
|
|
|
Jāņakmens, Robežakmens
Dižakmens. Nostāsti vēstī, ka akmens atrodas pie Nīcas un Rucavas novada senās robežas; akmenī agrāk bijušas iecirstas zīmes. Pirmoreiz rakstos tas minēts kādā vācu avīzē jau 1882.gadā.
|
 |
Ezerskolas Upurakmens
Sena kulta vieta. Akmens guļ deviņu āderu krustpunktā bijušās Ezerskolas vecās muižas parka teritorijā.
|
 |
Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem
Piemiņas vieta 1949.gadā uz Sibīriju izvestajiem 240 nīceniekiem.
|
|
|
Bārtas upe
Bārtas upe aicina gan ūdenstūristus, gan mierīgas atpūtas tīkotājus. Tās krastos slienas krāšņi meži, vairākās vietās ierīkotas lieliskas atpūtas vietas laivotājiem.
Asākas izjūtas gūsiet, mēģinot pa Bārtas upi nobraukt pavasara palu laikā, bet mierīgai atpūtai un ģimenes izbraukumiem upe ir piemērota vasarā.
Te prieku gūs arī makšķernieki, jo upe ir mierīga un bagāta zivīm. Lauku mājās varēsiet izīrēt laivu un makšķerrīkus un, kā saka, „ne asakas!”.
Braucot pa Bārtas upi, jūs redzēsiet neskartu dabu, putnus, jutīsiet bebru klātbūtni. Iespējams, ka vietām laivas būs pat jāpārceļ kādam aizsprostam.
|
Otaņķi
|
|
Prenclava vējdzirnavas
Otaņķu pagasts, Nīcas novads, +371 29779397
|
|
Dzirnavas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celtas 1885. gadā pēc holandiešu vējdzirnavu tipa ar sešiem spārniem. Tām ir 6 stāvi. Šobrīd joprojām darbojas kā dzirnavas, kurās saglabāti mehānismi agrākajā izskatā. Īpašnieki piedāvā vērot graudu malšanas procesu un, iepriekš piesakot, arī iegādāties pašceptu maizi.
|
Muzeji un kolekcijas, kultūra
Nīcas senlietu krātuve, Bārtas iela 6, Nīca, Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 634 69119, +371 634 89501, +371 29458532
Te apskatāmas vairāk kā gadsimtu vecas Nīcas tautastērpa detaļas - brunči, ņieburs, vamzis, un ausenes. Bagātīgais senais pūralādes saturs vēsta par senajām tradīcijām rokdarbu darināšanā- apskatāmas Nīcā austas segas, dvieļi, galdauti, dažādi izšuvumi, kā arī adījumi - cimdi, un zeķes. Īpaši ir ekspozīcijā izvietotie 2 zeķu pāri, kas ir precīzas kopijas zeķēm, ko, viesojoties Nīcā, dāvanā no nīceniekiem saņēmuši mūsu Valsts prezidenti - 2006. gadā Vaira Vīķe - Freiberga un 2010. gadā Valdis Zatlers. Apskatāmi arī dažādi vēsturiski sadzīves priekšmeti un darba rīki, kā arī senas grāmatas. Senlietu krātuvē regulāri tiek rīkotas seno fotogrāfiju izstādes, kas sniedz izsmeļošu un interesantu informāciju par novada vēsturi.
Dzirnakmeņu kolekcija
"Sīpoli", Bernāti, Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 29590033, +371 634 30532, apmeklējumu pieteikt iepriekš
Interesanti veidota dzīvojamās mājas un viesu uzņemšanai paredzēto brīvdienu māju apkārtne, iekļaujot ainavā aptuveni 600 dažāda izmēra dzirnakmeņus.
"Galdnieki", "Galdnieki", Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 26998159, +371 634 69545
Ekspozīcija par nīcenieku senatni un Pērkones vēsturi.
Rogu ģimenes pildspalvu un motociklu privātkolekcija, "Upmalas”, Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 25986240
Apskatāma ap 600 prezentācijas pildspalvu kolekcija, kā arī automašīnu un motociklu kolekcija. Apmeklējumu pieteikt iepriekš
Ekspozīcija "Jūrmalnieku senatne"
"Smaragda", Jūrmalciems, Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 26461735, apmeklējumu pieteikt iepriekš
Etnogrāfiskā māja "Zvanītāji", "Zvanīitāji", Rucava, Rucavas pagasts, Rucavas novads,
+371 26814051, sandra.rtkc@inbox.lv 19.gadsimta beigās celtajā koka ekā, kas joprojām saglabājusi savu pirmatnējo izskatu, ir izveidots muzejs ar 19.gadsimta beigām raksturu iedzīvi - stellēm, saimes galdu, gūltām, skapi, šūpuli, dažādiem saimniecībā izmantotiem priekšmetiem un rīkiem. Ekspozīcijā apskatāmi Rucavas tautastērpi, cimdi, zeķes un citi meistaru darinājumi. Te darbojas Rucavas tradīciju klubs. Grupām tiek pedāvatas kūltūrizglītojošas programmas "Vakarēšana" vai "Rucavas goda mielasts". Te laiks paiet dziedot, dancojot un muzicējot kopā ar Rucavas teicējiem, dziedātājiem un muzikantu Pūķi Jāni, kā arī nobaudot kādu no tradicionālajiem rucavnieku ēdieniem - īstu rupjmaizi, sklandraušus, ko šeit sauc arī par žogaraušiem, balto sviestu ar kartupeļiem, reizi vai kartupeļu kukulīšus.
Pūķu Jāņa mūzikas instrumentu privātkolekcija, Rucava, Rucavas pagasts, Rucavas novads,
+371 25986240
Kolekcija apskatāma pašā Rucavas centrā, telpās, kur padomju laikos maizes ceptuvē strādājusi kolekcionāra māte. Kolekcijā ir ap 90 mūzikas intsrumentu un Jānis Pūķis prot spēlēt gandrīz visus no tiem. Par vērtīgāko eksponātu kolekcionārs uzskata latviešu ermoņikas "Ieviņa", kas kādreiz ražota Rīgā. Vairāk par simts gadiem esot krievu akardeonam no cara laikiem. Vienuviet arī visdažādākā rakstura koncertafišas, mūzikas festivālu programmas un plakāti. Tā vien liekas, ka kolekcijas īpašnieks piedalījies teju visos tautas mūzikas, etnogrāfisko ansambļu un kopu sarīkojumos, kas agrāk un tgd notikuši Latvijā.
Brīvdabas muzejs "Vītolnieki", Papes Ķoņu ciems, Rucavas pagasts, Rucavas novads,
+37129262283
Muzeja kompleksu veido tradicionāla piejuras ciematiņa zvejnieku - zemnieku sēta. Vecu koku ieskauta stāv sirmā dzīvojamā māja ar niedru jumtu, kas jumta korē nostiprināts ar "stāgu gaiļiem". Mājai ir stiklota vēranda un izrakstīta durvju aploda. Istabā var apskatīt senas koka mēbeles un sadzīves lietas. Blakus mājā atrodas klēts, lauku virtuve, pirtiņa, smēde un bijusī cūku kūtiņa, kur ierīkota ekspozīcija ar dažādiem zvejnieku un rokdarbu rīkiem. Muzejā apskatāma arī vairāk kā 1000 gadus veca ozolkoka laiva - vienkocis. Tā tikusi izmantota braukšanai ezerā.
Privātā senlietu krātuve "Ģildēni", "Ģildēni", Tadaiķi, Bunkas pagasts, Priekules novads
+371 27135771
"Ģildēni" ir tipiska 19.gadsimta vidū celta lauku māja, kuras saimnieka interesātie stāsti uzbur vietējo ainavu dažādos laika periodos. Klēts seno sadzīves priekšmetu krājums no 19.gadsimta beigām uz 20.gadsimta sākuma. Lieliski saglabātas ir II Pasaules kara - gan krievu, gan vācu armijas trofejas, kas atrastas tepat "Ģildēnu" īpašumā.
Bunakas pagasta Krotes senlietu krātuve, "Krotes biblioteka", Krote, Bunkas pagasts, Priekules novads,
+371 26400685
Liecības par novadā dzimušajiem literātiem - Kronvaldu Ati un Alfrēdu Krūkli un viņu daiļradi. Bagāts sadzīves priekšmetu klāsts.
Otaņķu senlietu krātuve, Otaņķi, Nīcas novads
+371 634 54344, +371 20091406
Eksponāti galvenokārt nākuši no Otaņķiem, tikai nedaudz no tālākās apkārtnes. Pūra lādē līdzās senajiem cimdiem, glabājas Otaņķu audēju darināti galvas lakati, austenes, maisu audumi, skāteri un galdauti. Skapī glabājas Nīcas tautas tērps, senie sieviešu vamži, albumi, senās fotogrāfijas, pētnieciskie darbi par pagasta vēsturi. Apskatāmi dažādi sadzīves priekšmeti un darbarīki, piemēram, linu apstrādes ierīces: mīstīkla, kūlstīkla, brauktuve, ēķeles, tītavas, vērpjamais ratiņš. No vecākajiem un vērtīgākajiem eksponātiem ir patafons, kurš vēl atskaņo senās melodijas, kā arī seno laiku rakstāmmašīna un kājminamā šujmašīna. Ievērības vērta ir pagājušā gadsimta 20.-30.gados ražotā alus krūze ar melodijas mehānismu.
Amatniecība
Adītāja un audēja Regīna Kalniņa, "Agri", Nīca, Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 634 69222, +371 26525550, apmeklējumu pieteikt iepriekš
Apsktāmi meistares pašdarinātie Nīcas un Pērkones tautastērpi, kā arī Nīcas rakstos izadīti cimdi un zeķes. Iespēja vairāk uzzināt par aušanas procesu, apskatīt stelles, kā arī gatavos darinājumus.
Dzintara rotu darinātāja Guna Vecpils, "Drāznieki", Kalnišķi, Nīcas pagasts, Nīcas novads,
+371 26363079
Dzintara apstrādes un rotu darināšanas meistare ar 45 gadu stāžu apmeklētājus iepazīstinās ar dzintara rašanās vēsturi ar arheoloģiju, dzintara apstrādes vēsturi Latvijā, kā arī ļaus vērot dzintara apstrādes un rotu darināšanas procesu.
Našķi un gardumi
Zveja jūrā un zivju degustācija, Rucavas pagasts, Rucavas novads
+371 29904424
Vada vilkšana, zivju kūpināšana, zivju zupas un kūpinātu zivju degustēšana.
Etnogrāfiskā māja "Zvanītāji", Rucava, Rucavas novads
+371 26814051
Rucaviešu ēdienu degustācija un vakarēšana.
Otaņķu gardumi, Otaņķu pagasts, Nīcas novads
+371 29779397
Maizes izstrādājumu degustācija.
Aktīvā atpūta
Velomaršruti:
* Starp ezeru un jūru (18 Km),
* Liepāja - Bernāti - Jūrmalciems Pape (56 km),
* Papes dabas procesu taka (9 km),
* Rucava (9 km).
www.liepajavelo.lv
Velosipēdu noma, www.liepajavelo.lv
* Rucavas tūrisma informācijas centrs
"Buši", Rucava, Rucavas pagasts, Rucavas novads
+371 29134903
* Viesu nams "Pūķarags"
Pape, Rucavas pagasts, Rucavas novads
+371 28378625
* Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs
Rožu laukums 5/6, Liepāja
+371 634 80808, +371 29402111
Laivu noma "Sofijas laivas”, "Šmiti", Bernāti, Nīcas novads
+371 29339677, info@sofijaslaivas.lv www.sofijaslaivas.lv
Upju maršrutu izstāde un laivu piegāde Bārtā, Irbē, Abavā, Ventā, Tebrā, Durbē, Sakā u.c. Laivošanas inventāra noma. Laivošanas pasākumi grupām. Makšķernieku laivu un inventāru noma Liepājas ezerā, Bārtas upē un jūrā.
Kanoe laivu noma "Beaver", "Jūras", Bernāti, Nīcas novads
+371 26116933, www.kanoecentrs.lv
Laivu noma nobraucieniem pa Kurzemes upēm - Bārtu, Ventu un Abavu. Maršrutu izstrāde. Laivu nogādāšana maršruta starta vietā un sagaidīšana finišā. Iespēja novietot laivotāju tranportu apsargātā stāvlaikumā, kā arī nogādāt automašīnu šoferus no/līdz personīgajam transportam.
Piekrastes zveja un vada vilkšana,.Nida, Rucavas novads, +371 29521002, imants_rucava@inbox.lv
Piekrastes zveja jeb vada vilkšana, zivju kūpināšana un nobaudīšana atpūtas vietā pie ugunskura.
Kanoe laivu noma, "Mārsili", Nīcas pagasts, Nīcas novads
+371 29494519, laivu.noma@inbox.lv Laivu un braucēju nogādāšana uz brauciena sākuma vietu un sagaidīšana gala punktā nobraucieniem pa Bārtu, Bārtuvi, Vārtāju, kā arī izbraucieniem Papes ezerā.
|
