Liepājas vārda diena

Liepājai ir ne tikai sava dzimšanas diena, bet arī sava vārda diena. Tā tiek atzīmēta 4. aprīlī. Leģenda vēstī, ka romietis Publius Libo sava ziemeļu ceļojuma laikā ar vairākiem kuģiem piestājis kuršu zemē un dibinājis šeit pilsētu, ko nosaucis savā vārdā. Tomēr vēstures zinātnē pieņemts, ka par laika gaitas dokumentētāju kritēriju kļūst pirmreizēja rakstīta liecība.

1253. gada 4. aprīlī Kuldīgas pilī sastādītais Dienvidkurzemes sadalīšanas dokuments jeb Kursas dalāmā grāmata ir pirmais rakstu avots, kurā minēta Līvas upe un Līvas ciems (Lyva dorp), kuru piešķīra Kurzemes bīskapam.

Visticamāk, ka nosaukums Līva radies no lībiešu valodas vārda liiv, kas tulkojumā nozīmē – smiltis. Ar jūras vēju putinātām smiltīm ļaudis cīnījušies vairākus gadsimtus. Ar tām aizsērējusi Līvas upes grīva, un ostu vairākkārt vajadzējis pārcelt uz citu vietu, ceļojošās smilšu kāpas aprakušas zvejnieku mājas.

1560. gadā pirmo reizi rakstos parādās starp jūru un ezeru novietotās apdzīvotās vietas vāciskais nosaukums Libawe (Liiv – Liva – Liba – Libawe – Libau – Liepāja).

2003. gadā Liepājas vārda diena pirmoreiz tiek svinēta visa gada garumā – tiek atzīmēta 750. jubileja, kopš rakstos pirmoreiz minēts Līvas ciema vārds. Jubileju iezīmē dažādi grandiozi pasākumi, piemēram, festivāls Līvas tirgus, kas nu jau ir kļuvis par tradīciju Liepājā. Svētku laikā tika savērtas pasaulē garākās dzintara krelles un izgatavots milzīgs smilšu pulkstenis, kur smilšu vietā ir dzintara gabaliņi. Šobrīd dzintara krelles var aplūkot Amatnieku namā, savukārt Dzintara pulkstenis skaita laiku Liepājas Promenādē. Festivāls Līvas tirgus notiek ik gadu maija beigās.